Ikviens mākslinieks zina, ka veiksmīga darba pamatā ir piemērotu darbarīku izvēle – un papīrs nav izņēmums. Mākslas tehnikām piemērots papīrs nav vienkārši papīra lapa, uz kuras veikt piezīmes. Tā sastāvs, virsma un ražošanas metode ievērojami ietekmē gan darba kvalitāti un izturību laika gaitā, gan arī iespēju baudīt radīšanas procesu. Šajā rakstā aplūkosim dažādus papīra veidus un to atšķirības.
Kas padara papīru par papīru?
- Katram papīram ir savs raksturs – to ietekmē vairāki faktori, kas savukārt nosaka papīra uzvedību dažādās tehnikās. Zemāk aprakstītie faktori palīdzēs jums labāk izprast, kas katram papīram piešķir tā unikālās īpašības:
- Sastāvs — papīra sastāvs ietekmē tā kvalitāti un izturību. Augstākās kvalitātes akvareļu papīrs un citi gleznošanas tehnikām paredzētie papīri bieži vien tiek izgatavoti no 100% kokvilnas, kas nodrošina labu ūdens absorbciju, izturību un iespēju klāt krāsu vairākos slāņos. Augstas kvalitātes papīra izstrādājumi tiek izgatavoti arī no celulozes, kas nesatur skābi, vai no kokvilnas un celulozes maisījuma, piemēram, zīmēšanas un skicēšanas papīra gadījumā, kas nodrošina lielisku līdzsvaru starp cenu un izturību.
- Virsmas tekstūra — papīra tekstūra ietekmē krāsas vai zīmuļu saķeri ar to. Gluda virsma ir ideāli piemērota detalizētam darbam, savukārt raupja tekstūra palīdz radīt interesantus efektus un nodrošina labāku pigmenta saķeri.
- Svars — izteikts gramos uz kvadrātmetru (g/m²) un attiecas uz papīra blīvumu. Lai gan lielāks svars parasti norāda uz biezāku un izturīgāku papīru, tas ne vienmēr nozīmē labāku mitrumizturību — tas ir atkarīgs arī no papīra veida un sastāva. Piemēram, akvareļpapīrs ir ūdensizturīgs, savukārt tāda paša svara kartons var neizturēt mitrumu. Vieglāks papīrs ir elastīgāks un lieliski piemērots skicēšanai.
- Skābes — to klātesamība tiešā veidā ietekmē papīra izturību ilgtermiņā. Papīrs, kas nesatur skābes, ir ideāla izvēle mākslas darbiem, jo laika gaitā tas nedzeltē un nebojājas. Parasts papīrs satur skābes, kas var izraisīt papīra dzeltēšanu un bojāšanos.
- Līmēšana (sizing) — līme tiek pievienota masai vai virsmai, lai kontrolētu, kā papīrs absorbē ūdeni vai tinti. Tas palīdz novērst krāsas vai netīrumu iekļūšanu papīrā un nodrošina virsmai pareizo līdzsvaru, kas nepieciešams mitrumizturībai.
- Papildīpašības — daži augstākas kvalitātes papīri nesatur optiskos balinātājus, kas nozīmē, ka to tonis ir dabisks, un arī laika gaitā tas būs nemainīgs. Papīra virsma var būt apstrādātā, kas padara to izturīgu pret pelējumu, līdz ar to palīdzot tam labāk izturēt mitrus vai mainīgus apstākļos. Daži ražotāji, piemēram, Canson®, izmanto izejvielas, kas atbilst FSC® sertifikācijas standartiem, tādējādi atbalstot atbildīgu mežsaimniecības praksi.
Galvenie papīra veidi
Zīmēšanas papīrs
Zīmēšanas papīrs ir paredzēts izmantošanai ar sausiem materiāliem, piemēram, zīmuļiem, ogli, krītiņiem, pasteļkrāsām un tintes pildspalvām. Šim papīram ir vairāki veidi, tie var ievērojami atšķirties pēc biezuma, struktūras un toņa – no gluda un tehniskiem zīmējumiem piemērotam papīra līdz papīram ar izteiktu tekstūru un audeklam līdzīgiem variantiem. Izvēloties papīru, ir svarīgi ņemt vērā tā struktūru: gludāka virsma ir piemērota detalizētam darbam un tehniskām līnijām, savukārt raupja tekstūra palīdz labāk noturēt krāsu pigmentus un ir lieliski piemērota darbam ar pasteļkrāsām vai ogli. Daudzi zīmēšanas papīri nesatur skābi un ir droši arhivēšanai, līdz ar to laika gaitā jūsu darbs nedzeltēts un nesadalīsies.
Skiču papīrs, kas bieži vien ir plānāks un zīdaināks nekā zīmēšanas papīrs, ir paredzēts ātriem uzmetumiem, kas veikti brīvā stilā. Šis papīrs ir labi piemērots lietošanai ar zīmuli, ogli un pasteļkrāsām, nodrošinot stingru virsmu, kas var izturēt zīmēšanu, tajā pašā laikā ne pārāk stingru, lai nepieciešamības gadījumā līnijas varētu viegli labot. Skiču papīra tekstūra parasti nav izteikta, un papīrs ir gludāks, lai nodrošinātu ātru skiču radīšanu, taču tas nav paredzēts detalizētam, ilgstošam darbam.
Marķieru papīrs ir plāns un ļoti gluds papīrs, kas īpaši paredzēts izmantošanai ar marķieriem uz spirta vi ūdens bāzes. Tam ir īpašs pārklājums, kas novērš tintes iesūkšanos papīrā vai tā aizmugurē, ļaujot krāsai saglabāt košumu un līnijām palikt skaidri izteiktām. Tas ļauj slāņot un ēnot, vienlaicīgi neļaujot tintei izbalēt vai izplūst. Marķieru papīrs ir piemērots ilustrācijām, skicēm un dizaina darbiem, kad svarīga ir krāsu intensitāte un līniju precizitāte.
Akvareļpapīrs
Akvareļpapīrs ir paredzēts darbam ūdens tehnikās – galvenokārt darbam ar akvareļkrāsām, tinti un akvareļzīmuļiem. Šis papīrs ir biezs un izturīgs, tas iztur atkārtotu mitrināšanu, nebojājot virsmu, nesaritinoties un nesadaloties. Akvareļpapīram ir trīs dažādas virsmas tekstūras: karstās presēšanas papīrs (hot press) ir gluds un piemērots detalizētu darbu veikšanai, aukstās presēšanas papīram (cold press) ir neliela tekstūra, un tam ir daudzpusīgas izmantošanas iespējas, bet raupjais papīrs (rough) vislabāk ir piemērots glezniecisku efektu radīšanai un izteiktu tekstūru izcelšanai. Augstākas kvalitātes akvareļpapīrs satur 100% kokvilnu, kas nodrošina labāku ūdens absorbciju un izturību. Kokvilnas papīrs ir elastīgāks un var izturēt atkārtotu apstrādi, savukārt celulozes vai koksnes masas papīrs ir pieejamāks, bet augstā mitrumā tas ir mazāk izturīgs.
Dobspiedes papīrs
Dobspiedes papīrs ir īpaši izstrādāts kodināšanas un dobspiedes tehnikām, piemēram, ofortam, sausajai adatai un akvatintai. Šim papīram parasti ir augsts kokvilnas saturs, izturība un ūdens saistīšanas spēja, kas nozīmē, ka šāds papīrs var izturēt mitrināšanu un augstu spiedienu, vienlaicīgi nesadaloties.
Lai gan tā nosaukums tiešā veidā attiecas uz dobspiedi, šāds papīrs tiek plaši izmantots arī augstspiedes tehnikās, piemēram, linogriezumā un kokgriezumā. Tā gludā virsma ar mazliet izteiktu tekstūru labi uzsūc tinti un ļauj iegūt skaidrus, kontrastējošus attēlus. Dobspiedes papīrs ir daudzpusīgs, un tā ir ieteicama izvēle daudzās tradicionālajās tehnikās – pat ja tā nav klasiskā dobspiede.
Gleznošanas papīrs
Gleznošanas papīri ir īpaši izstrādāti dažādām šķidrām krāsām, kuras nevar izmantot uz parastā zīmēšanas vai biroja papīra. Atšķirībā no akvareļu papīra, kas ir cieši saistīts ar vienu konkrētu tehniku un tradīciju, gleznošanas papīra kategorija ir plašāka un daudzveidīgāka – tajā ietilpst papīrs akrila krāsām, eļļas krāsām un universāls papīrs jauktai tehnikai. Šis papīrs parasti ir stingrāks un tam ir īpaši apstrādāta virsma, kas novērš krāsas iesūkšanos tajā un ļauj ar to darboties līdzīgi kā ar audeklu. Gleznošanas papīrs ir lieliski piemērots dažādiem eksperimentiem, mācību procesam vai mazākiem darbiem, kur audekla izmantošana būtu nepiemērota vai neefektīva.
Sintētiskais papīrs
Sintētiskais papīrs, piemēram, Yupo, ir izgatavots no plastmasas materiāliem un ievērojami atšķiras no tradicionālā celulozes vai kokvilnas papīra. Tā pilnīgi gludā un neuzsūcošā virsma ir īpaši piemērota eksperimentiem ar tintēm arī uz spirta bāzes un marķieriem, jo krāsas uz papīra plūst un žūst unikālā veidā. Sintētiskais papīrs bieži tiek izmantots arī kā palete, jo krāsu var viegli noskalot ar ūdeni un virsmu var izmantot atkārtoti.
Kartons
Kartons ir biezāks un stingrāks materiāls, ko mākslā galvenokārt izmanto kā pamatmateriālu vai stabilitātei un izturībai, darbojoties jauktās tehnikās. Kartons var būt vienkrāsains (viscaur vienā krāsā) vai izgatavots no dažādiem papīra slāņiem, kas savā starpā salīmēti kopā – piemēram, ja saplēš kārtainu kartonu, malā var redzēt baltu vai pelēcīgu iekšējo slāni, kas atšķiras no nokrāsotās virsmas. Ir pieejams kartons, kas nesatur skābi, taču ir pieejami arī vienkāršāki varianti, dažādos toņos un ar dažādām tekstūrām. Mākslā kartonu izmanto gan kā pamatni guašas gleznām, kolāžām un, eksperimentējot ar akrilu, gan arī ierāmēšanas darbiem, prezentāciju noformēšanai vai kā vākus pārnēsājamām skiču grāmatām.
Turklāt kartons ir lielisks materiāls rokdarbu projektiem, piemēram, atklātnēm, albumiem, ielūgumiem un dekorācijām, jo tas ir izturīgs un ar to ir viegli strādāt. Kartonu var izmantot arī kolāžu vai pat skulptūru un 3D mākslas darbu veidošanai. Lai gan kartons nav paredzēts kādai konkrētai tehnikai, tā izturība padara to par vērtīgu un pieejamu izvēli darbu uzsākšanai vai izmantošanai kā balsta materiālu.
Kā izvēlēties piemērotu papīru?
Piemērota papīra izvēle ir atkarīga no tehnikas un vēlamā rezultāta. Ja plānojat strādāt ar akvareļkrāsām vai citās mitrās tehnikās, akvareļpapīrs ir vienīgā izvēle, jo tas var izturēt mitrumu, nezaudējot formu. Tomēr, ja dodat priekšroku sausākām tehnikām, piemēram, zīmēšanai, tad ieteicams izmantot zīmēšanas papīru, jo tas nodrošina piemērotu virsmu detalizētu darbu radīšanai.
Svarīga loma ir arī papīra sastāvam – papīrs, kas izgatavots no 100% kokvilnas, ir īpaši izturīgs un piemērots izmantošanai ūdens tehnikās, piemēram, gleznošanai ar akvareļkrāsām. Augstas kvalitātes papīri tiek izgatavoti arī no celulozes , kas nesatur skābi vai kokvilnas un celulozes maisījuma – tie ir lieliski piemēroti, piemēram, zīmēšanai, skicēšanai un ikdienas lietošanai. Ja nepieciešama precizitāte, izvēlieties papīru ar gludu virsmu; ja vēlaties lielāku tekstūru, graudaināks papīrs palīdzēs radīt interesantus efektus.
Ja vēlaties, lai jūsu mākslas darbs kalpotu ilgu laiku un netiktu pakļauts laika zoba ietekmei, ir vērts izvēlēties papīru, kas nesatur skābes, jo laika gaitā tas nedzeltēs un nebojāsies. Tomēr īpašiem projektiem, piemēram, atklātnēm un kolāžām, ir nepieciešams izturīgāks kartons, kas nodrošina nepieciešamo stingrību.
Taču neatkarīgi no izvēlētā papīra veida, tieši jūsu radošās izpausmes piešķirs darbam unikalitāti un raksturu!
